《合金装备5：幻痛》免安装绿色版[PC正式版]
Tranzistors (ang?u: transistor, no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) ir pusvadītāju ierīce, kas tiek izmantota elektronikā signālu pastiprinā?anai, modulē?anai un ?enerē?anai.
Iz??ir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).
Bipolārajiem tranzistoriem parasti ir trīs izvadi (emiters, bāze un kolektors), lai arī ir iespējami optiskie tranzistori, kur vadības elektroda vietā ir optiskā ieeja. Ir arī īpa?i daudzemiteru tranzistori ar papildus emiteru izvadiem. Augstfrekvences tranzistoriem bie?i ir ceturtais izvads, kas savienots ar tā korpusu. Lauktranzistoru 3 izvadus sauc par izteci, noteci un aizvaru.
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Jūlijs Edgars Lilienfelds 1928. gadā Vācijā pirmo reizi patentēja lauktranzistora darbības principu, bet lauktranzistoru kā reālu ierīci pirmais patentēja vācu fizi?is Oskars Heils 1934. gadā. Lai arī lauktranzistora darbības princips ir daudz vienkār?āks nekā bipolārajam tranzistoram, tikai 1960. gadā izgatavoja tāda tipa MOS (Metal-Oxide-Semiconductor jeb Metāls-Oksīds-Pusvadītājs) tranzistoru, kādi tagad ir mūsdienu datoru darbības pamatā, un tikai 1990. gados MOS tehnolo?ija sāka dominēt pār bipolāro tehnolo?iju.
Pasaulē pirmais bipolārais tranzistors tika demonstrēts 1947. gada 16. decembrī Bella laboratorijās ASV. Tā izgudrotāji bija Viljams ?oklijs, D?ons Bardīns un Volters Brateins. Visi trīs 1956. gadā par to sa?ēma Nobela prēmiju fizikā[1]. Tā bija kārtējā revolūcija elektronikā, kas vēlāk ?āva atteikties no vakuuma elektronu lampām gandrīz visās elektronikas sfērās, radīt uz tranzistoru pamata arvien sare??ītākas integrētās shēmas un attīstīt datoru tehnolo?ijas.
Sākumā jaunās ierīces dēvēja par pusvadītāju triodēm vai kristāltriodēm, bet vēlāk Bella laboratorijās tās nolēma saukt par tranzistoriem, kas burtiski nozīmēja pārnesamu vai maināmu pretestību.
Tranzistora darbības princips
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Tranzistorā strāva divu elektrodu ?ēdē tiek vadīta ar tre?ā elektroda palīdzību. Neliela strāvas (bipolārajā tranzistorā) vai sprieguma (lauktranzistorā) izmai?a uz vadības elektroda (bāzes vai aizvara) izsauc lielas strāvas vai sprieguma izmai?as vadāmajā ?ēdē. Tādējādi iespējams pastiprināt elektrisko signālu, kā arī izmantot tranzistoru par bezkontakta pārslēgu.
Tranzistoru tipi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Tranzistori galvenokārt iedalās bipolārajos tranzistoros un lauktranzistoros. Bez tam ir da?ādi speciāli tranzistoru veidi — vienpārejas tranzistori, fototranzistori, saliktie tranzistori (sk. Dārlingtona tranzistors), jonjutīgie lauktranzistori un daudzi citi.
Pēc izmantojamā pusvadītāju materiāla tranzistori iedalās germānija un silīcija tranzistoros. Vēsturiski pirmie bija germānija tranzistori, kuri mūsdienās vairs tikpat kā netiek izmantoti. Kā pusvadītāju materiālus tranzistoru izgatavo?anai lieto arī gallija arsenīdu GaAs, silīcija un germānija sakausējumu, pusvadītāju polimērus. Tiek eksperimentēts ar oglek?a nanocaurulī?u izmanto?anu tranzistoru izgatavo?anā.
Pēc tranzistoru izpildījuma iz??ir diskrētos (korpusa un bezkorpusa) tranzistorus un tranzistorus, kas ietilpst integrēto shēmu sastāvā. Diskrētos korpusa tranzistorus savukārt iedala pēc korpusa veida - ir metāla, keramiskie, plastmasas, stikla korpusi; virsmas montā?as korpusi; jaudīgu tranzistoru korpusi, kas paredzēti siltuma aizvadī?anas radiatoru stiprinā?anai.
Svarīgs tranzistora parametrs ir tā jauda - ir mazjaudīgi tranzistori, kas var izkliedēt milivatos mērāmu jaudu, vidējas jaudas tranzistori (ar 0,1 līdz 1 vata jaudu) un lieljaudas tranzistori ar jaudu virs 1 vata. Jo jaudīgāks tranzistors, jo lielāki ir tā izmēri.
Da?ādi tranzistori var darboties da?ādās frekvencēs. Iz??ir zemfrekvences (lieto ska?as pastiprinā?anā, spriegumu stabilizē?anā) un augstfrekvences (lieto radiotehnikā) tranzistorus.
Tranzistoru praktiskā pielieto?ana
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Tranzistorus lieto kā elektroniskos bezkontakta pārslēgus da?ādos baro?anas avotos un lo?iskajās shēmās, kā ska?as vai radiofrekven?u signālu pastiprinātājus, da?ādu signālu pārveido?anai un apstrādei elektroniskajās shēmās. Visvairāk tranzistorus izmanto kā integrēto shēmu elementus (pasaulē ik sekundi tiek sara?ots ap pusmiljards mikroskopisku tranzistoru).
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ ?The Nobel Prize in Physics 1956?. Nobel Foundation.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Datuve.lv Arhivēts 2007. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē. - Elektronika: Bipolārie tranzistori. (latvie?u val.)
- Tranzistors?..Tas ir ?oti vienkār?i! Liesma, Rīga, 1966. gads.
 |
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tranzistori |
 | ?is ar elektroniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|